Mežs ir nacionālā bagātība, kurā slēpjas vislielākā augu un dzīvnieku bioloģiskā daudzveidība. Meži pasargā zemi no erozijas, mazina troksni, attīra gaisu, nodrošina dzīvniekus ar barību, cilvēku – ar kokmateriāliem.
Saglabāt vērtīgu mežu, kad tam pastāvīgi uzbrūk kaitēkļi un slimības, daļu koku paņem ugunsgrēki, nolauž vēji, nav viegls uzdevums. Meži jāatjauno, tāpēc privāto mežu īpašniekiem ir īpaši svarīgi zināt, kā pareizi rūpēties par meža vidi.
Par privātu uzskata mežu, kas uz īpašuma tiesību pamata pieder īpašniekam. Šādus mežus īpašnieki kopj paši vai pārdod uzņēmumiem, kas ar to nodarbojas. Privāto mežu Lietuvā ir daudz – ap 38 %, tāpēc to apsaimniekošana ir stingri noteikta. Īpašniekam jāievēro valsts apstiprinātie privāto mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumi un Meža likums. Neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības, draud sodi.
Svarīga ir profilakse un noteikumi
Privātajiem īpašniekiem par mežu jārūpējas kā par savām mājām: jāseko tā stāvoklim, jāsargā meža zemsedze, jāatjauno izcirstās platības, jānocērt sausokņi vai vēja nolauztie koki. Darba ir daudz un atbildība liela – ne tikai pret cilvēkiem, kas ienāk mežā sēņot vai ogot, bet arī pret pašu dabu.
Meža īpašniekam arī jāsargā mežs no ugunsgrēkiem, kaitēkļiem, nelikumīgas ciršanas. Galvenais – ievērot tiesību aktos apstiprinātās prasības. Cirst nedrīkst jebkurā laikā: vairumā gadījumu nepieciešamas ciršanas atļaujas, dažos gadījumos – mežierīcības projekti, un īpašniekam šie dokumenti jāsaglabā, veicot saimniecisko darbību. Ja izcirsts viss mežs, tas jāatjauno trīs gadu laikā. Tāpat īpašniekiem būtu jāļauj cilvēkiem brīvi apmeklēt savus meža īpašumus, ļaut ogot un sēņot. Pašlaik mežu īpašnieki saimnieko lieliski: ievērojami samazinājusies nelikumīga ciršana, bet atjaunošana ir gandrīz simtprocentīga.
Lielākās briesmas mežam – ugunsgrēks
Siltajā un sausajā periodā var tikt reģistrēti pat līdz 4 tūkstošiem ugunsgrēku, tāpēc privāto mežu īpašniekiem jāievēro ugunsdrošības prasības.
Īstenojot ugunsdrošības profilakses pasākumus, jāierīko mineralizētās joslas un ugunskura vietas, jāizvāc no meža atkritumi, jāierīko ūdenstilpes. Ugunsgrēkiem labvēlīgā laikā aizliegts kurt ugunskurus, dedzināt atkritumus tuvāk par 50 metriem no meža robežas. Tāpat nedrīkst nometņot, braukāt pa mežu ar iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļiem, liet benzīnu vai mest uzliesmojošus priekšmetus.
Meži tiek iedalīti zonās pēc tā, kuras vietas ir ugunsbīstamas un kuras nav. Nebīstamās zonas ir tur, kur aug lapu koki un ir mitrs. Ugunsgrēks visticamāk ir tur, kur aug skujkoki – sausi priežu meži, daļēji egļu meži. Lai pasargātu mežu no ugunsgrēka, bīstamās vietās ierīko mineralizēto joslu sistēmu: uzarta, irdināta zeme, kurā neaug zāle, nav zemsedzes vai skuju un nav degošu materiālu. Tā kā uguns iet pa zemi, mineralizētā josla aizšķērso ceļu tās tālākai izplatībai.
Papildus ugunsdrošības profilaksei īpašniekiem arī jāievēro meža sanitārās aizsardzības prasības un jāveic pasākumi, lai kaitēkļi nerastos un neizplatītos: jāizved vai jāpasargā skujkoku kokmateriāli no kaitēkļiem, jānovāc nocirstie koki no cirsmām, bet no audzēm jāizved sausokņi un vēja nolauztie koki.
